TESTS: Vai elektroauto var vilkt piekabi?

Elektroauto kļūst arvien populārāki, taču daudzi cilvēki joprojām jautā, vai elektroauto var vilkt piekabi.

Mēs nolēmām ieviest skaidrību šajā jomā un veicām testu, lai noskaidrotu, kā dažādi piekabju tipi un slodzes ietekmē elektroauto enerģijas patēriņu un nobraukuma distanci.

Līdz ar diskusijām par nobraukuma distanci parādījās arī viedokļi, ka elektroauto nevarētu vilkt piekabi. Eksperti apgalvo, ka sākumā tas patiešām zināmā mērā bija taisnība, taču šodien šīs bažas ir nepamatotas.

Lai saprastu, kā dažādi piekabju tipi ietekmē automobiļa enerģijas patēriņu un nobraukuma distanci, mēs veicām testu ar elektroauto BMW iX. Šis auto var vilkt pat 2500 kg slodzi — tas ir vairāk nekā vairums parasto pilsētas apvidus auto.

Jāatzīmē, ka elektroauto enerģijas patēriņu mēra kilovatstundās uz 100 kilometriem (kWh / 100 km). Piemēram, ja automobiļa enerģijas patēriņš ir 20 kWh / 100 km, tad auto ar 80 kWh akumulatoru nobraukuma distance ir aptuveni 400 km.

Mēs testējām gan tipiskos pilsētas apstākļos, gan uz šosejas, tāpēc, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus rezultātus, braucām vairākos virzienos.

Testā mēs izmantojām visvairāk pārdoto 3 metru Tiki piekabi CP300-LH — gan ar kravu, gan bez tās. Turklāt pārbaudījām, kā dažādi biežāk izmantotie piekabju pārsegi ietekmē enerģijas patēriņu. Jau iepriekš var teikt, ka piekabes pārsega veidam aerodinamisko īpašību dēļ ir lielāka ietekme uz enerģijas patēriņu nekā vilktā masa vai svars.

CP300-LH Tā ir izturīga, pilnībā metināta vieglā piekabe, kas izgatavota no augstas precizitātes klases ar lāzeru grieztām detaļām. Tiek izmantota Ziemeļvalstīm piemērota karsti cinkota metāla loksne ar īpašu aizsargpārklājumu. Tā ir testēta reālos apstākļos, un testu rezultāti rāda, ka tā ir izturīgāka pret koroziju nekā parasts karsti cinkots metāls. Prime sērija ir īpaši piemērota privātmāju īpašniekiem, kuriem nepieciešams pārvadāt zāliena tehniku, kvadriciklus (ATV) vai būvmateriālus mājas remontam.

Atšķirīgs pārsegs un slodze

Testu veicām gan ar slodzi, gan bez slodzes. Testējām gan atvērtu piekabi, gan piekabi ar tentu un plastmasas vāku. Visās piekabēs bija 425 kg slodze. Kā jau minēts iepriekš, testu veicām gan pilsētā, gan uz šosejas.

Elektroauto darbību testējām arī ar lielu un smagu slodzi — uz autovedēja piekabes uzvedām automobili “Škoda Superb”, un kopējais kravas svars bija apmēram 2400 kg. Tieši šajā testā vislabāk atklājās lielākās elektroauto priekšrocības un trūkumi, velkot piekabi.

Lielais elektroauto griezes moments smagas kravas vilkšanu padarīja ievērojami vieglāku salīdzinājumā ar automobili ar iekšdedzes dzinēju. Starts no vietas un paātrinājums bija bez liekām grūtībām, un uz ceļa varēja pat atļauties apdzīt. Tomēr šāda smaga slodze būtiski palielināja automobiļa enerģijas patēriņu — elektrības tika patērēts aptuveni divreiz vairāk nekā braucot bez piekabes.

Paātrinājums no vietas bija vienlīdz labs gan velkot autovedēja piekabi, gan vieglo piekabi ar kravu vai bez tās. Pilsētas satiksmē nekas neatpalika, un uz šosejas bija iespējams droši apdzīt citus satiksmes dalībniekus.

Vidēji elektroauto enerģijas patēriņš, velkot piekabi, pieauga par 20–30 %, kas ir līdzīgi kā automobilim ar iekšdedzes dzinēju. Vienlaikus rezultāti skaidri parāda, ka gan piekrautas, gan nepiekrautas kastes tipa piekabes ir aerodinamiskas.

Velkot atvērtu piekabi, veidojas vēja kabatas, kas būtiski palielina enerģijas patēriņu. Taču vislielākā ietekme uz vēja pretestību bija plastmasas vākam. Tajā pašā laikā plastmasas vāks ir pārāks ar to, ka vislabāk aizsargā piekabē esošo kravu.

Apkopojot testu rezultātus, secinājām, ka elektroauto ir pilnībā spējīgs vilkt smagu piekabi — galvenais faktors ir enerģijas patēriņš un piekabes īpašības. Papildu ieguvums bija tas, ka ar elektroauto piekabi vilkt ir vēl ērtāk.